:: wikimiki.org ::
| Stoccarda |
StoccardaŠtutgarte (vācu: Stuttgart) ir pilsēta Vācijas dienvidos, Bādenes-Virtembergas federālās zemes galvaspilsēta.
Filosofa Hēgeļa un Vācijas bijušā prezidenta Vaiczekera dzimtā pilsēta.
Pilsēta, kurā 1885.gadā Gotlībs Daimlers radīja pasaules pirmo automašīnu. Arī mūsdienās liels autobūves centrs. Šeit atrodas DaimlerChrysler un Porsche galvenie biroji. Štutgarte ir arī Robert Bosch GmbH mītnes vieta. Pilsētas ekonomikas vēsture ir saistīta ar leģendārajiem vācu rūpniekiem Gotlību Daimleru, Robertu Maibahu, Robertu Bošu un Ferdinandu Porši.
Štutgartē atrodas Eiropas un Āfrikas ASV militāro spēku štābs (EUCOM).
EUCOM
Īsa vēsture
Pilsētas nosaukums cēlis no vārda Stutengarten - zirgu ferma. Štutgarti ap 950.gadu nodibina Švābijas hercogs Liudolfs, un izmantoja par zirgaudzētavu. Ap 1300.gadu Štutgarte kļūst par Virtembergas grāfistes centru, bet no 1496.gada - Virtembergas hercogistes galvaspilsētu. Kad Napoleons likvidē Svēto Romas impēriju, Štutgarte kļūst par Virtembergas karalistes galvaspilsētu.
1848.gada revolūcijas laikā Štutgartē patvērās atlaistā Frankfurtes parlamenta deputātu radikālā daļa.
1871.gadā Virtembergas autonomā karaliste iekļāvās Vācijas impērijā. 1920.gadā, Kapa puča laikā, Štutgartē darbojās Veimāras republikas valdība. 2.pasaules kara laikā pilsētas centrs tika gandrīz pilnīgi nopostīts Sabiedroto uzlidojumos.
1945.gadā Sabiedroto okupācijas administrācija izveidoja apvienoto Bādenes-Virtembergas federālo zemi, kuras galvaspilsēta - Štutgerte, tika izraudzīta referendumā.
1946.gadā ASV Valsts sekretārs Džeimss F.Bairns runā Štutgartes valsts operā deklarēja Māršala plāna koncepciju.
1977.gadā Štutgartē notika RAF prāva. kas noveda pie t.s. Vācu Rudens notikumiem.
Galerija
Image:Stuttgart Schlossplatz.jpg|Štutgartes Jaunā pils
Image:Stuttgart-Rathaus.jpg|Štutgartes rātsnams
Image:Kunstmuseum-stuttgart-2004.jpg|Štutgartes Mākslas muzejs
Image:Württembergisches Staatstheater II.JPG|Virtembergas Valsts opera
Image:Mercedes-Benz.png|Mercedes-Benz radies Štutgartē
Image:Porsche logo.png|Porsche radies Štutgartē
Image:Bosch.gif|Bosch radies Štutgartē
Sztutgarte
als:Stuttgart
ja:シュトゥットガルト
ko:슈투트가르트
simple:Stuttgart
Vācu valodaVācu valoda ir viena no pasaules visizplatītākajām valodām. Sevišķi daudz vācu valodas runātāju ir centrālajā Eiropā. Pieder pie ģermāņu grupas valodām. Tā ir dzimtā valoda vāciešiem, austriešiem, lihtenšteiniešiem, daļai šveiciešu, luksemburdziešu un beļģu. Visizplatītākā dzimtā valoda ES pilsoņiem. Populāra svešvaloda skolās, it sevišķi Eiropā, ASV un Japānā. Bagāta literatūra.
Category:Valodas
Category:Indoeiropiešu valodas
Category:Ģermāņu valodas
Category:Rietumģermāņu valodas
Ģeogrāfija
Vēsturiskā attīstība
Dialekti
Gramatika
Rakstība
Lietojums
Daiļrade
als:Deutsche Sprache
ko:독일어
ms:Bahasa Jerman
ja:ドイツ語
simple:German language
th:ภาษาเยอรมัน
EiropaEiropa ģeoloģiski un ģeogrāfiski ir pussala, kas veido Eirāzijas rietumu daļu. Ziemeļos to ierobežo Ziemeļu ledus okeāns, rietumos - Atlantijas okeāns, dienvidos - Vidusjūra un Melnā jūra, austrumos - Urāli.
Urāli
Platības ziņā Eiropa ir otrs mazākais kontinents (10 400 000 km²), tikai nedaudz lielāks par Austrāliju. Iedzīvotāju ziņā tā ir trešais lielākais kontinents aiz Āzijas un Āfrikas. Eiropas iedzīvotāju skaits ir aptuveni 705 500 000, kas ir aptuveni 11% no pasaules iedzīvotāju kopskaita.
Vēsture
Eiropai ir ļoti gara kultūras un ekonomisko sasniegumu vēsture, kas sniedzas līdz pat paleolītam. Par mūsdienu Eiropas kultūras pirmssākumiem tiek uzskatīta Senā Grieķija. Tad nāca Romas impērijas periods, kas uz daudziem gadsimtiem sadalīja Eiropu pa Reinu un Donavu. Pēc Romas impērijas sabrukuma Eiropā iestājās stagnācijas periods, ko renesanses laikā sauca "Drūmajiem viduslaikiem", bet apgaismības un mūsdienu vēsturnieki - par viduslaikiem. Renesanse aizsāka jaunu izgudrojumu un atklājumu periodu. 15. gadsimtā Portugāle aizsāka Lielo ģeogrāfisko atklājumu periodu, drīz tai sekoja Spānija. Vēlāk tām pievienojās Francija, Nīderlande un Apvienotā Karaliste, kas izveidoja lielas koloniālas impērijas, kam piederēja teritorijas Āfrikā, Amerikā un Āzijā.
Pēc atklājumu perioda Eiropā ienāca demokrātijas idejas.
Eiropas valstis
Eiropā ir aptuveni 50 valstu, no kurām liela daļa ir apvienojušās Eiropas Savienībā.
Sekojošām valstīm ir teritorijas Eiropā:
1 Armēnija un Kipra ģeogrāfiski atrodas Āzijā, bet kulturāli un vēsturiski tiek uzskatītas par Eiropas daļu.
2 Azerbaidžāna un Gruzija daļēji atrodas Eiropā, ja par Eiropas robežu pieņem Kaukāzu.
3 Kazahstānai Eiropā atrodas neliela daļa teritorijas uz rietumiem no Urālu upes.
4 Krievijas Eiropas daļa ietver teritorijas uz rietumiem no Urālu kalniem.
5 Eiropas Turcija ir neliela teritorija uz ziemeļrietumiem no Bosfora un Dardaneļu jūras šaurumiem.
Eiropas reģioni
- Austrumeiropa
- Centrāleiropa
- Dienvideiropa
- Rietumeiropa
- Ziemeļeiropa
Ārējās saites
- [http://www.travel-images.com/europe.html Eiropa fotogrāfijās]
Category:Ģeogrāfija
als:Europa
ja:ヨーロッパ
ko:유럽
ms:Eropah
roa-rup:Evropa
simple:Europe
th:ทวีปยุโรป
zh-min-nan:Europa
ASVAmerikas Savienotās Valstis, saukta arī — Savienotās Valstis, ASV (angļu valodā — the United States of America, USA, US) ir federatīva republika centrālajā Ziemeļamerikā starp Atlantijas okeānu austrumos un Kluso okeānu rietumos. Tai ir sauszemes robežas ar Kanādu ziemeļos un Meksiku dienvidos. ASV ietilpst arī Aļaska un Havaju salas.
Mazāk nekā 400 gados valsts no mežonīgas zemes, ko apdzīvoja tās nedaudzie iezemieši, kļuvusi par pasaules spēcīgāko lielvalsti. ASV austrumos atrodas Apalaču kalni, rietumos - Klinšu kalni, bet vidusdaļā lielāko teritoriju aizņem Lielie līdzenumi. Lielie ogļu, naftas un citu derīgo izrakteņu krājumi, kā arī plašā imigrācija 19. gs. un 20 gs. sākumā veicināja strauju rūpniecības un tirdzniecības uzplaukumu. Šodien amerikāņu ražojumi un kultūra ir pazīstama visā pasaulē.
Politiskais iedalījums
ASV iedalās 50 štatos (state), vienā federālajā apgabalā (Federal District) un 14 salu teritorijās (insular area). Skat. ASV politiskais iedalījums.
Category:Federatīvas republikas
-
ja:アメリカ合衆国
ko:미국
ms:Amerika Syarikat
simple:United States
th:สหรัฐอเมริกา
zh-min-nan:Bí-kok
NapoleonsNapoleons Bonaparts (dzimis 1769. gada 15. augustā Ajačio, Korsikā, miris 1821. gada 5. maijā) bija franču ģenerālis Franču revolūcijas laikā. 1799. gadā viņš kļuva par Francijas valdnieku. Viņš bija Pirmās Francijas Republikas pirmais konsuls (Premier Consul) no 1799. gada 11. novembra līdz 1804. gada 18. maijam, pēc tam Francijas imperators (Empereur des Français) un Itālijas karalis kā Napoleons I no 1804. gada 18. maija līdz 1814. gada 6. aprīlim, kā arī no 1815. gada 20. marta līdz 22. jūnijam.
22. jūnijam
Category:Francijas vēsture
Category:Imperatori
Category:Ievērojamas personības
ja:ナポレオン・ボナパルト
ko:나폴레옹 보나파르트
simple:Napoleon
th:นโปเลียน โบนาปาร์ต
Veimāras republikaPar Veimāras republiku (vācu valodā - "Weimarer Republik") sauc periodu Vācijas vēsturē no 1919. līdz 1933. gadam - Veimāras pilsētas vārdā, kur sanāca nacionālā sapulce, lai izveidotu jaunu konstitūciju pēc Vācijas sakāves Pirmajā pasaules karā.
Pēc Nacionālsociālistu ievēlēšanas 1933. gadā tika likvidēti demokrātijas mehānismi, un to uzskata par Veimāras republikas beigām.
Category:Vācijas vēsture
ja:ヴァイマル共和政
ko:바이마르 공화국
2. pasaules karš2. Pasaules Karš ir lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu. Tas notika no 1939. gada līdz 1945. gadam starp Ass valstīm un Sabiedrotajiem un prasīja 57 miljonus civiliedzīvotāju un militārpersonu dzīvību.
Par tā sākumu parasti uzskata Vācijas iebrukumu Polijā 1939. gada 1. septembrī. Taču citreiz par kara sākumu tiek uzskatīts arī Hitlera armiju iesoļošana Prāgā 1939. gada martā, Japānas iebrukums Ķīnā 1937. gada 7. jūlijā, vai pat 1931. gada Japānas iebrukums Mandžūrijā. Eiropā karš beidzās ar Vācijas padošanos 1945. gada 8. maijā, bet Āzijā un Klusajā okeānā tas turpinājās līdz pat kodoluzbrukumam Hirosimai un Nagasaki, kam sekoja Japānas padošanās 1945. gada 2. septembrī.
Pēc kara Eiropa tika sadalīta Rietumu un Padomju ietekmes sfērās - pirmajās notika ekonomikas atjaunošana Maršala plāna ietvaros, bet otrās kļuva par PSRS satelītvalstīm. Liela daļa Rietumvalstu kļuva par NATO militārā bloka dalībvalstīm, savukārt Austrumeiropas valstis izveidoja Varšavas līguma organizāciju. Šāds stāvoklis saglabājās līdz pat 1980-to gadu beigām un to sauc par Auksto karu. Āzijā ASV iebrukuma rezultātā notika Japānas demokratizācija, savukārt Ķīnā vēl turpinājās pilsoņu karš, kurā uzvarēja komunisti un tika nodibināta Ķīnas Tautas Republika. Neilgi pēc kara beigām liela daļa Eiropas koloniju pasludināja neatkarību.
Cēloņi
Par konflikta cēloņiem uzskata pasaules politisko situāciju pēc Versaļas līguma 1. pasaules kara beigās, un Lielās Depresijas ekonomisko sabrukumu, kura ietekmē plauka nacionālisms un militārisms. Līdz pašam karam bija aktīva bruņošanās un sērija mazāku reģionālu karu, kas pamazām iesaistīja aizvien vairāk valstis.
Karojošās puses
Karojošās puses bija sadalījušās divās lielās nometnēs: Ass valstīs un Sabiedrotajos.
Ass valstu galvenie spēki bija Vācija, Itālija un Japāna.
Sabiedroto galvenie spēki bija Padomju Savienība, Apvienotā Karaliste un ASV. Sabiedroto pusē karoja arī Britu Sadraudzība, Polija, Francija, Beļģija, Ķīna, Nīderlande un citas valstis.
Liela daļa pasaules valstu, lai gan oficiāli bija neitrālas, faktiski atbalstīja vai nu ass valstis vai sabiedrotos ar brīvprātīgajiem un resursiem.
Pirmskara notikumi
Veimāras republikai pēc 1. pasaules kara uzliktie ierobežojumi, ko iedzīvotāji uzskatīja par netaisnīgiem, un ekonomiskās grūtības, ko radīja reparāciju apjoms un Lielā Depresija, ļāva Ādolfa Hitlera vadītajai NSDAP kustībai nonākt pie absolūtas varas Vācijā.
Pārkāpjot Versaļas līguma ierobežojumus, viņš atjaunoja Vācijas militāro spēku, militarizēja Reinzemi, kas bija paredzēta kā nemilitāra buferzona Francijai, uzspieda apvienošanos ar Austriju tā sauktajā Anšlusā, un ar Francijas un Lielbritānijas piekrišanu anektēja daļu Čehoslovākijas.
1922. gadā Itālijā varu ieguva Benito Musolīni un Fašistu partija. 1936. gadā Itālija un Vācija noslēdza "Berlīnes-Romas ass" līgumu.
Eiropas karš
Eiropā karš sākās 1939. gada 1. septembrī, kad Vācija pieteica karu Polijai. Francija un Lielbritānija, saskaņā ar līgumsaistībām, 3. septembrī pieteica karu Vācijai. Polijas armija nebija mobilizēta, un nespēja ilgi pretoties Vācijas skaitliskajam pārspēkam. Saskaņā ar Ribentropa-Molotova paktu, 17. septembrī Polijā iebruka arī PSRS karaspēks. 6. oktobrī tika sakautas pēdējās poļu armijas vienības.
Polijas cīņu laikā Lielbritānija un Francija karā praktiski neiesaistījās, bija tikai atsevišķas flotes un gaisa spēku sadursmes.
1939. gada 30. novembrī PSRS iebruka Somijā, sākot Ziemas karu, kas beidzās 1940. gada martā, Somijai atdodot daļu savas teritorijas PSRS.
Category:Vēsture
Category:Karš
Category:Eiropas vēsture
ja:第二次世界大戦
ko:제 2차 세계 대전
ms:Perang Dunia II
simple:World War II
th:สงครามโลกครั้งที่สอง
ASVAmerikas Savienotās Valstis, saukta arī — Savienotās Valstis, ASV (angļu valodā — the United States of America, USA, US) ir federatīva republika centrālajā Ziemeļamerikā starp Atlantijas okeānu austrumos un Kluso okeānu rietumos. Tai ir sauszemes robežas ar Kanādu ziemeļos un Meksiku dienvidos. ASV ietilpst arī Aļaska un Havaju salas.
Mazāk nekā 400 gados valsts no mežonīgas zemes, ko apdzīvoja tās nedaudzie iezemieši, kļuvusi par pasaules spēcīgāko lielvalsti. ASV austrumos atrodas Apalaču kalni, rietumos - Klinšu kalni, bet vidusdaļā lielāko teritoriju aizņem Lielie līdzenumi. Lielie ogļu, naftas un citu derīgo izrakteņu krājumi, kā arī plašā imigrācija 19. gs. un 20 gs. sākumā veicināja strauju rūpniecības un tirdzniecības uzplaukumu. Šodien amerikāņu ražojumi un kultūra ir pazīstama visā pasaulē.
Politiskais iedalījums
ASV iedalās 50 štatos (state), vienā federālajā apgabalā (Federal District) un 14 salu teritorijās (insular area). Skat. ASV politiskais iedalījums.
Category:Federatīvas republikas
-
ja:アメリカ合衆国
ko:미국
ms:Amerika Syarikat
simple:United States
th:สหรัฐอเมริกา
zh-min-nan:Bí-kok
Maršala plānsASV kongress nobalso par palīdzības sniegšanu nekomunistiskām valstīm. Maršala plāna noteikumus pieņēma 17 valstis(ieskaitot Austrumvāciju). Nākošo četru gadu laikā(1948-1952) Ražošanas kopapjoms Eiropas valstīs pieauga par 25%, Rūpniecība-35%, Lauksaimniecība-10%, un valstu attiecības uzlabojās.
ASV palīdzība (miljoni dolāru) saskaņa ar Māršala plānu:
• Lielbritānija-3176
• Francija-2706
• Itālija-1474
• VFR-1374
• Nīderlande-1079
• Grieķija-694
• Austrija-677
• Beļģija-556
• Dānija-271
• Norvēģija-254
• Īrija-146
• Turcija-121
• Dienvidslāvija-109
• Zviedrija-107
• Portugāle-50
• Islande-29
Category:Vācijas pilsētasPilsētas Vācijā
Pilsētas, Vācijas
Category:Eiropas Savienības pilsētas
Category:Pilsētas pēc valsts
ko:분류:독일의 도시
he:קטגוריה:גרמניה: ערים
simple:Category:Cities in Germany
بطریدر زبان فارسی دری واژه بَطِری بجای باتری کاربرد دارد.
بُطری به ظرف درازقامت و گِردی گفته میشود که گردن آن از بدنهاش باریکتر باشد. جنس بطریها معمولاً از شیشه یا پلاستیک و گهکاه از سفال یا سنگ است و عمومآ برای نگهداری مایعات بکار میروند. برخی بطریها برای نگهداری مواد شوینده، شامپو، لوسیون، پاک کنندهها نیز بکار میروند. بطریها بطور کلی مصارف دارویی، بهداشتی، آرایشی، شیمیایی و غذایی دارند. دهانه بطری معمولاً با یک سرپوش یا چوبپنبه بسته میشود.
معمولاً انواع بطریهای مصرف شده را چه شیشهای و چه پلاستیکی، در قسمتهای ویژه این نوع زبالهها جمع آوری میکنند تا بازیافت شود.
نگهداری مواد غذایی در بطری شیشهای یا پلاستیکی، بسیار بهداشتی تر از نگهداری آنها در ظروف سفالی یا بشکه بود و با اختراع بطری، خطر ابتلا به انواع آلودگی و میکروب کاهش یافت. بطریهای پلاستیکی را از مواد محکمی تهیه میکنند که در برابر فشار، مقاوم باشند.
چند نکته
- بطریهای شیشهای را شیشه هم مینامند (برای نمونه شیشه نوشابه، شیشه شیر). در زبان عامیانه به بطری، بُطر هم گفته میشود.
- واژه بطری از زبانهای اروپایی به فارسی وارد شده. ریشه این واژه buttis لاتین به معنی بشکه است.
- درباره بطریهای شناور حاوی نامه از گمشدگان بر روی دریا داستانهای زیادی گفته شده است.
گونههای بطری
- بطری سبدی
- بطری سرحلقهای
- بطری کاد
جستارهای وابسته
- بستهبندی
- قمقمه
Category:ظرفها
category:نوشیدنیها
ja:ボトル
simple:Bottle
depresja zujer online spielautomaten sms gate cheap tickets
|
|
|
| :: RELATED NEWS :: |
Hofamt Priel
Hofamt Priel is een gemeente in de Oostenrijkse deelstaat Neder-Oostenrijk, gelegen in het district Melk (ME). De gemeente heeft ongeveer 1.600 inwoners.
Geografie
Hofamt Priel heeft een oppervlakte van 39,6 km². Het ligt in het centrum van het land, ten westen van de hoofdstad Wenen.
|
Hürm
Hürm is een gemeente in de Oostenrijkse deelstaat Neder-Oostenrijk, gelegen in het district Melk (ME). De gemeente heeft ongeveer 1.700 inwoners.
Geografie
Hürm heeft een oppervlakte van 36,09 km². Het ligt in het centrum van het land, ten westen van de hoofdstad Wenen.
Read More... |
Kilb
Kilb is een gemeente in de Oostenrijkse deelstaat Neder-Oostenrijk, gelegen in het district Melk (ME). De gemeente heeft ongeveer 2.500 inwoners.
Geografie
Kilb heeft een oppervlakte van 45,11 km². Het ligt in het centrum van het land, ten westen van de hoofdstad Wenen.
Read More... |
Kirnberg an der Mank
Kirnberg an der Mank is een gemeente in de Oostenrijkse deelstaat Neder-Oostenrijk, gelegen in het district Melk (ME). De gemeente heeft ongeveer 1.000 inwoners.
Geografie
Kirnberg an der Mank heeft een oppervlakte van 17,66 km². Het ligt in het centrum van het land, ten westen van de hoofdstad Wenen.
Oostenrijkse deelstaat Neder-Oostenrijk, gelegen in het district Melk (ME). De gemeente heeft ongeveer 1.000 inwoners.
Geografie
Klein-Pöchlarn heeft een oppervlakte van 6,88 km². Het ligt in het centrum van het land, ten westen van de hoofdstad Wenen.
Oostenrijkse deelstaat Neder-Oostenrijk, gelegen in het district Melk (ME). De gemeente heeft ongeveer 1.300 inwoners.
Geografie
Krummnußbaum heeft een oppervlakte van 10,07 km². Het ligt ten westen van de hoofdstad Wenen.
Categor
|
Leiben
Leiben is een gemeente in de Oostenrijkse deelstaat Neder-Oostenrijk, gelegen in het district Melk (ME). De gemeente heeft ongeveer 1.300 inwoners.
Geografie
Leiben heeft een oppervlakte van 12,54 km². Het ligt in het centrum van het land, ten westen van de hoofdstad Wenen.
|
Olympische Zomerspelen 1980
De Olympische Zomerspelen van de XXIIe Olympiade werden in 1980 gehouden in Moskou, Sovjet-Unie. De enige andere stad die zich kandidaat had gesteld voor het organiseren van deze spelen was Los Angeles. Door een door de Amerika geleide boycot deden slechts 80 landen mee. Het laagste aantal sinds de
|
Loosdorf
Loosdorf is een gemeente in de Oostenrijkse deelstaat Neder-Oostenrijk, gelegen in het district Melk (ME). De gemeente heeft ongeveer 3.500 inwoners.
Geografie
Loosdorf heeft een oppervlakte van 11,91 km². Het ligt in het centrum van het land, ten westen van de hoofdstad Wenen.
W
|
Mank
Mank is een gemeente in de Oostenrijkse deelstaat Neder-Oostenrijk, gelegen in het district Melk (ME). De gemeente heeft ongeveer 2.900 inwoners.
Geografie
Mank heeft een oppervlakte van 33,4 km². Het ligt in het centrum van het land, ten westen van de hoofdstad Wenen.
|
|
